Deviņu stāstu ciklā fiktīva vēstītāja subjektīvi izklāsta savu no citiem slēpto dzīvi. Stāstu krājuma dizains ar savu vienkāršību un stūraino, korekto askētismu atgādina gleznas rāmi un tādā veidā “ierāmē” krāšņās un detalizētās mākslinieces Līvas Pakalnes-Fanelli ilustrācijas, kuras bagātīgi piepilda krājumu un ir nozīmīga grāmatas daļa. Taču pretstatā “rāmja nopietnībai” stājas grāmatas izmērs, kas ērti iegulst rokās kā kaut kas mazs un mīlīgs. Lai arī grāmata paredzēta pieaugušo auditorijai, tā veidota kā pasaku grāmata, kurā līdzās deviņām centrālajām ilustrācijām tekstu caurauž ilustratīvas detaļas, kas aicina pakavēties, apstāties, izpētīt uzzīmēto, apdomāt izlasīto. Grāmatā mijas trīs elementi: stāsti, ilustrācijas un iestarpinājumi rokrakstā. Ja ilustrācijas ir sapņainas, tad rokraksts lasītāju atsauc realitātē, tas ir vienkāršs un īsts.
