Norvēģu psihiatra un psihoterapeita Finna Skorderuda grāmata ir kaut kas pa vidu starp daiļliteratūru un zinātnisko literatūru. Ietverot grāmatā gan ceļojumu aprakstus, gan tādu literatūras klasiķu kā Franca Kafkas, Tomasa Bernharda, Fernandu Pesoas, un Sūzenas Sontāgas darbu analīzi, Skorderuds apcer saiknes zaudēšanu ar sevi, dzīvi galējībās, bērnu audzināšanu, attiecību veidošanu un daudzus citus jautājumus.
Veidojot grāmatas dizainu, ņemām vērā tās apjomu un tēmu. Tā veidota liela, viegla un mīksta, vienlaikus gan ērta, gan neērta. Burti ir lieli un viegli lasāmi, teksts krīt vienlaidus, bez atstarpēm starp rindkopām, laiku pa laikam sabraucot kopā vai krītot ārā no lapas un radot vieglu trauksmi, taču joprojām saglabājot labu lasāmību. Burtu izmērs šķietami palēnina lasīšanu, liek “piebremzēt”, uztvert tekstu rūpīgāk, vienlaikus biezās grāmatas lapas ļauj šķirt krietni biežāk, nekā ierasts. Grāmatā iekļautas mākslinieka Ernesta Kļaviņa askētiskās, asprātīgās un daudznozīmīgās ilustrācijas, kas papildina saturā pausto ar vizuālām nozīmēm.
